Sāc jaudīgi pēc bargas ziemas – darbi, kam jāpievērš uzmanība rapša sējumos, iestājoties pavasarim!

1. Nodrošini savlaicīgu barības vielu pieejamību
Slāpekļa mēslošana

Pielāgo mēslošanas plānu esošajiem laikapstākļiem un augsnes apstākļiem (gaisa un augsnes temperatūra, sniega kušana, mitrums).
Spēcīga pirmā deva (>60% no kopējā N) nodrošina atjaunošanos pēc ziemas (jaunu lapu veidošanos, sāndzinumu un pumpuru attīstību).
Ja nepieciešams, otro slāpekļa mēslojumu reizi veic nedaudz agrāk, lai novēstu augšanas un attīstības procesu pārtraukšanu.
Svarīgi: izmanto nitrāta formas mēslojumus, īpaši, ja pirmā deva laikapstākļu dēļ kavējas.

Sēra mēslošana

Nodrošini augstu sēra pieejamību agrīnā stadijā (rapsim sezonā nepieciešami 50–60 kg/ha S).
Nepietiekams sēra daudzums - samazina auga spēju izmantot iestrādāto slāpekli.
Ieteicamā slāpekļa : sēra attiecība = 4:1.
Ieteicams izmantot arī magnija sulfātu, kas nodrošina labu sēra un magnija kombināciju.
Lai iegūtu 3 t/ha ražu, augi jānodrošina ar 20–30 kg/ha magnija mēslojuma.

Lapu mēslojumi

Rapsim veģetācijas sezonā nepieciešams līdz 700 g bora.
150–300 g bora vienā tvertnes maisījumā parasti ir pietiekami, lai veicinātu augšanu un veiksmīgu attīstību.
Mangāns ir būtisks – sezonas laikā augiem kopā nepieciešami ap 750–1250 g/ha.
Papildus rapsim nepieciešami 50–100 g/ha vara, 200–400 g/ha cinka un 10–15 g/ha molibdēna.
Ja nepieciešams, var pievienot fosfora lapu mēslojumu kopā ar citiem mikroelementiem, jo pavasarī augsne ir auksta un fosfora pieejamība no augsnes ir ierobežota.

2. Apsver augšanas regulatoru lietošanu
Augšanas regulators

Rapsim pavasarī nevajadzētu pārāk strauji sākt stublāja pagarināšanu, vispirms vajadzētu paspēt attīstīt sāndzinumus.
Agrīna augšanas regulatora lietošana palīdz piebremzēt augšanu un izveidot vairāk sāndzinumu, kas veido lielāku ražas potenciālu.
Augšanas regulatoru lietošana ir svarīga arī izretinātos sējumos, lai uzlabotu augu vitalitāti un veicinātu zarošanos.
Lieto (piem., līdzekļus ar tebukonazolu) tiklīdz sākas stublāja stiepšanās.

3. Novēro slimību un kaitēkļu izplatību
Slimības pavasarim atsākoties: Typhula - pelēkais sniega pelējums un Botrytis cinerea – pelēka puve

Typhula - pelēkais sniega pelējums

Botrytis cinerea - pelēkā puve

Biežāk parādās pēc sala bojājumiem agrā pavasarī.
Simptomi: pelēkbrūni bojājumi, sēnes apsarme, lapu vīšana.
Boskalīdu saturoši produkti (ko lieto pret fomozi) var arī samazināt pelēkās puves izplatību sējumos.

Kaitēkļu ierobežošana

Izmanto dzeltenos traukus/slazdus, lai paaugstinoties gaisa temperatūrai savlaicīgi fiksētu agrīnos kaitēkļus.
Krustziežu spīdulis (Meligethes aeneus) - kaitīguma slieksnis – vidēji 1-4 pieauguši īpatņi uz auga, apskatot 200 augus un ņemot vērā rapša attīstības stadiju.
Krustziežu pāksteņu pangodiņš (Dasineura brassicae) - kaitīguma slieksnis – 15 īpatņi vienā ķeramajā traukā, ko izliek lauka vidū, vai vidēji 5 īpatņi uz viena dzeltenā līmes vairoga.
Spradži (Phyllotreta sp.) pavasarī - kaitīguma slieksnis – 3 grauzumi vidēji vienam augam vai 1-3 īpatņi uz m2.