Mēs tam pretojamies ar selekciju

Intervija ar Rapool vadību un Renē Šālu (Rene Schaal) no Agrarzeitung

Šogad 1974. gadā dibinātais uzņēmums Rapool-Ring svin savu 50. dzimšanas dienu. Šajā laikā pieredzēti daudzi sasniegumi eļļas rapša selekcijas jomā, saņemti dažādi apstiprinājumi, kā arī ir būtiski ietekmēta rapša audzēšana Vācijā un Eiropā.
Rapool specialitāte ir ciešā sadarbība ar dažādiem selekcijas uzņēmumiem. Agrarzeitung sarunājās ar abiem rīkotājdirektoriem Dītmāru Braueru (Dietmar Brauer) un Eiki Hupi (Eike Hupe).
Agrarzeitung: Uzņēmums Rapool-Ring 2024. gadā svin savu 50. gadadienu. Kā tas viss sākās?
Dītmārs Brauers: Laikā pēc Otrā pasaules kara visi ātri saprata, ka eļļas rapsim ir būtiski trūkumi tajā esošā augstā erukskābes un linolēnskābes līmeņa dēļ, kā dēļ rapša eļļa netika izmantota pārtikā. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū tika izveidots tā sauktais „Göttinger Arbeitskreis Raps” – kopīga selekcionāru un zinātnieku iniciatīva, lai rapša eļļu atbrīvotu no erukskābes. Šajā grupā bija pārstāvēti DSV, NPZ un uzņēmums Dippe, kas visi ir Rapool dibinātāji – citiem vārdiem sakot, notika pirmskonkurences kopīgā izpēte. Visā pasaulē radītais selekcijas materiāls tika pārbaudīts, lai pārliecinātos, ka tajā ir vēlamā taukskābju kvalitāte, un atgriezts selekcionāriem, kuri piedalījās; tolaik, 1973. gadā NPZ varēja apstiprināt pirmo rapša šķirni ar lietošanai atbilstošu kvalitāti. Pēc tam Vācijā vispusīgi tika ieviesta šī jaunā kvalitāte, lai kvalitātes izmaiņas nekavējoties stātos spēkā visos līmeņos. Tad šim nolūkam tika izveidots kopīgs mārketinga uzņēmums Rapool-Ring, kur arī notika informācijas apmaiņa par jaunās kvalitātes rapša panākumiem, un tā tika „apvienota”.

Agrarzeitung: Kādus sasniegumus jūs kopš uzņēmuma dibināšanas esat pieredzējuši?
Eike Hupe: Kopš uzņēmuma dibināšanas rapša selekcijas šķirņu apstiprināšanas jomā ir pieredzēti daudzi revolucionāri sasniegumi. 1974. gadā tirgū tika piedāvāta pirmā RAPOOL erukskābi nesaturošā šķirne Lesira. Erukskābi nesaturoša rapša eļļā ir mazāk rūgta un tādējādi labāk izmantojama pārtikā. Lai rauši būtu piemēroti lopbarībai, vajadzēja samazināt arī glikozinolāta saturu. To sasniedzām 1986. gadā ar šķirnēm LIRABON un CERES. JOKER kā pirmais MSL hibrīds 1995. gadā un pret krustziežu sakņu augoņiem izturīgais hibrīds MENDEL 2000. gadā, kā arī Ludger, kas ir noturīgs pret rāceņu dzeltēšanas vīrusu (TuYV), 2019. gadā simbolizē vēl citus fundamentālus RAPOOL selekcijas pagrieziena punktus, kas Vācijā ir būtiski veicinājuši rapša audzēšanu. Būtiska turpmākā attīstība ražības, veselības un efektivitātes jomā turpmāko piecdesmit gadu laikā ir acīmredzama. 

Agrarzeitung: Ko jūs šobrīd rapša audzēšanas jomā saskatāt kā vislielāko izaicinājumu? Kādi varētu būt piemēroti risinājumi?
Brauers: Noteikti klimata pārmaiņas, ko mēs piedzīvojam jau vairākus gadus, kad trūkst ziemas pēcbriede. To pavada arī kaitēkļu nodarītais posts. Krustziežu stublāju spradža spiediens īpaši rudenī reģionālā līmenī ir ievērojams, un tā dēļ rapša audzētājiem ir ļoti grūti rudenī nodrošināt pietiekamu rapša ražu. Tomēr kopš 2018. gada mēs esam pieredzējuši arī atkārtotas stresa situācijas ilgstošu karstuma un sausuma periodu veidā. Mēs tam pretdarbojamies ar selekciju, kuras ietvaros īstenojam noturības selekciju: Noturība pret TuYV, krustziežu sakņu augoņiem, Phoma, Cylindrosporium, selekcionēšanas vietas kontinentālajās vietās, mūsu pašu veiktie sausuma stresa izmēģinājumi un, visnesenākais notikums, vecākkomponentu priekšatlase, lai nodrošinātu vismazāko iespējamo reakciju uz krustziežu stublāju spradža invāziju. 

Agrarzeitung: Kādi šobrīd ir galvenie selekcijas mērķi?
Brauers: Kopumā selekcija ir vairāk vērsta uz ražības stabilitāti un audzēšanas uzticamību, neatstājot novārtā ražības paaugstināšanu. Rapool selekcijas ietvaros tiek intensīvi testētas dažādas marginālas vietas, kurās sastopams ūdens trūkums un karstums, lai tādējādi paaugstinātu
audzēšanas uzticamību. Bet pilnā mērā tiek nodrošināta arī noturības selekcija: lielāka noturība pret Phoma un krustziežu sakņu augoņiem un lielāka noturība pret sklerocīniju un kalšanu jau ir redzama pašreizējā šķirņu materiālā vai testa kontrolcelmos. 
Hupe: Galu galā, mērķis ir atlasīt šķirnes ar viszemāko mutāciju dažādās vidēs. Pirmie panākumi jau ir redzami pašreizējās šķirnēs DAKTARI un PiCARD. Šobrīd aktuālais izaicinājums ir mūsu rapša šķirnēm nodrošināt iepriekš minēto izturību. Tādējādi īpaši svarīgs selekcijas mērķis ir ražas nodrošināšana. 

Agrarzeitung: Kam lauksaimniekiem šogad būtu jāpievērš īpaša uzmanība, atlasot šķirnes un sējot ziemas eļļas rapsi? 
Brauers: Mēs jau kādu laiku iesakām izlīdzināt laikapstākļu risku, visa eļļas rapša audzēšanas gada laikā izmantojot divas vai trīs šķirnes. Ar RAPOOL šķirnēm to var ļoti labi panākt, jo, papildus ražas nodrošināšanai, mēs pārliecināmies, ka vienmēr spējam piedāvāt dažāda veida šķirnes. Piemēram, ātri augošās šķirnes rudenī un pavasarī, kā PiCARD un CROMAT, var lieliski kombinēt ar lēnākām šķirnēm, piemēram, DAKTARI vai CROCODILE. Tas ir skaidri redzams ziedēšanas sākumā, bet iestiepjas arī ražas nogatavošanās posmā.
Agrajai sēšanai, lai izturētu agrās kāpostu mušas spiedienu, iesakām veikt premium līmeņa apstrādi. Kā liecina mūsu pieredze, veselīgas šķirnes, piemēram, VESPA, ir lieliski piemērotas agrajai sēšanai. Vēlākai sēšanai vai skarbākiem augsnes apstākļiem var ļoti labi izmantot īpaši spēcīgas un izturīgas šķirnes, piemēram, FAMULUS. Kādi ir jaunumi? Mēs esam pierādījuši savu šķirņu piemērotību sēšanai platās rindās vairāku gadu garumā. Te īpaši piemērota ir šķirne PiCARD. 
Hupe: Principā lielākas laikapstākļu dažādības gadījumā ir jāizvēlas šķirnes, kas ir maksimāli noturīgas ražīguma ziņā un vairāku gadu laikā pierādījušas savu ražīgumu. Paralēli sākotnēji nelielā platībā ir jāveic jaunu šķirņu izmēģinājumi – arī nolūkā izlīdzināt jebkādus laikapstākļu riskus uz dažādiem ģenētiskajiem pamatiem. 

Agrarzeitung: Kā jūs vērtējat cenu tendences globālajā eļļas sēklu tirgū? 
Hupe: Mēs strādājam laikapstākļu ietekmētā tirgū, jo jebkādas ziņas par lietu, karstumu vai salu nekavējoties izraisa rapša cenu svārstības. Vidējā un ilgtermiņā mēs prognozējam pieprasījuma pēc augu eļļām palielināšanos. Un tas dabiski attiecas arī uz rapsi, ņemot vērā daudzos tā izmantošanas veidus – kā dzīvnieku barībā, tā cilvēku lietotā pārtikā, un kā alternatīvu fosilajām degvielām, un šis pieprasījums nodrošinās pozitīvu rapša eļļas cenas noturību. Mēs patiešām ticam, ka rapsis arī turpmāk būs nozīmīga augseku daļa ar lauksaimniekiem ekonomiski interesantām perspektīvām nākotnē. 
Agrarzeitung: Kā Vācijā ir attīstījušās audzēšanas un izplatīšanas teritorijas? Vai būs pieejams pietiekams daudzums sēklu? 
Hupe: Rapsis Vācijā ir un paliek svarīgs augseku komponents. To atspoguļo fakts, ka aizvadīto gadu laikā audzēšanai izmantotā platība ir nostabilizējusies krietni virs viena miljona hektāru. Attiecībā uz izplatīšanos jāatzīmē, ka panākumus sēklu ražošanas jomā ietekmē arī laikapstākļi un atbilstoša audzēšanas metode. Mēs risku izlīdzinām, ražojot sēklas vairākos reģionos – ne vien Vācijā, bet arī Nīderlandē, Francijā un Īrijā. Pateicoties labi izplānotam „drošības spilvenam”, nākamajā sezonā mums būs pieejams pietiekams sēklas daudzums. 

Agrarzeitung: Kādu jūs redzat Rapool-Ring nākotni?
Brauers: Selekcijas ziņā RAPOOL pozīcijas ir ļoti labas un plašas. Jaunas šķirnes gaida apstiprināšanu, kā arī ir sagaidāma jauna un plašāka noturība. Kopumā selekcijas progresam atbalstu nodrošinās un to, iespējams, paātrinās aizvien plašāka genomu atlase. Rapša eļļa ir nenovērtējami veselīga kā pārtikā lietojama eļļa, kā arī savienojoša tehnoloģija kā degviela, lai samazinātu CO2 izmešu daudzumu. Augu selekcionēšana kopumā ir spēcīga atbilde nepieciešamajām izmaiņām. Būtu labi redzēt, ka politiķi atzīst izmaiņas, kas ir notikušas slāpekļa izmantošanas efektivitātē, augsekās un uzlabotā aizsardzībā pret insektiem, kā arī saprātīgu pamatnosacījumu struktūru – tostarp pie „apaļā galda”. 

Hupe: Sadarbība RAPOOL dalībnieku starpā un ciešā sadarbība ar mūsu tirdzniecības partneriem un klientiem ir bijusi panākumu atslēga jau 50 gadus. RAPOOL ir un paliek spēcīga kopiena: sadarbība vidēja mēroga selekcijas, ražošanas un tirdzniecības jomā, intensīvi sniedzot praktiskus padomus un nodrošinot individuālu klientu apkalpošanu. Aiz progresa un inovatīvām idejām stāv spēcīgi darbinieki, tuvu tirgum esošas komandas, kas ir dedzīgi nodevušās rapša audzēšanai. Un tā tas arī turpināsies. Varam droši teikt, ka esam gatavi rapša audzēšanai nākotnē. 

RAPOOL-RING: Vadība
Dītmārs Brauers ir pabeidzis mācekļa programmu lauksaimniecības un komercijas jomā, kā arī ieguvis grādu uzņēmējdarbības vadībā. Viņš pievienojās Norddeutsche Pflanzenzucht (NPZ) 1987. gadā. Kopš 1997. gada viņš ir NPZ grupas vadošais partneris. Viņš turklāt ir Rapool-Ring rīkotājdirektors (kopš 1999. gada) un Vācijas Federālās augu selekcionāru asociācijas (BDP) un Eļļas un proteīna augu veicināšanas savienības (Ufop) priekšsēdētāja vietnieks. 
Eike Hupe ir studējis ķīmiju Braunšveigā, bet Minhenē ieguvis doktora grādu. Savas karjeras laikā viņš ieņēmis vadošus amatus starptautiskos uzņēmumos, tostarp bijis rīkotājdirektors uzņēmumos ASV un vēlāk arī Āfrikā. Hupe Deutsche Saatveredelung (DSV) ir atbildīgs par pārdošanu, klientu apkalpošanu, produktu vadību, mārketingu un selekcionēšanu. Kopš 2019. gada viņš ir Rapool-Ring valdes loceklis. 

von René Schaal
Interview mit Rapool-Geschäftsführung: "Wir halten züchterisch dagegen" (agrarzeitung.de)

Piektdiena, 2024. gada 28. jūnijs