Francija

Francija

Francijas rapša degvielas izmēģinājumi Europorte Euro400 lokomotīvēs

EUROPORTE un Saipol ir parakstījuši līgumu izmēģināt Oleo100, B100 tipa degvielu, kas pilnībā ir iegūta no Francijas rapša, lokomotīvju darbināšanai komerciālo pakalpojumu nodrošināšanā. Trīs mēnešu izmēģinājums sāksies 6. jūlijā, Stadler Euro4000 lokomotīvēm transportējot kravas vilcienus. Izmēģinājuma mērķis ir aizstāt daļu bezceļu dīzeļdegvielas (GNR), ko Europorte lokomotīves izmanto elektrifikācijas maršrutos, ar Oleo100. Šai atjaunojamajai degvielai no lauka līdz dzelzceļam ir jāsamazina SEG emisijas par 60%. Europorte atklāj, ka eksperimentālā braucienā, kas tiek plānots 1500 km apmērā nedēļā, lokomotīve katru nedēļu ietaupīs 35 tonnas CO2.

Avots: https://www.railjournal.com/locomotives/french-rapeseed-fuel-trials-for-europorte-euro400-locomotives/, 29.06.2021
Austrālija

Austrālija

Strauji pieaug Austrālijas rapšu imports uz Vāciju

Austrālijas rapšu imports Vācijas tirgū pēdējā laikā ir palielinājies, savukārt piegādes no Kanādas kopš janvāra ir zaudējušas tempu. Lai gan Vācijas rapšu raža 2020. gadā bija lielāka nekā iepriekšējā gadā, tā tomēr bija zem vidējā līmeņa. Tas nozīmēja, ka 2020./2021. tirdzniecības gadā atkal bija nepieciešams liels rapšu imports. Sezonas pirmajā pusē nozīmīgas rapšu piegādātājas bija Kanāda, Ukraina un Baltijas valstis.
Šī gada pirmajā ceturksnī lielu apjomu nodrošināja Kanāda un Ukraina. Ukraina piegādāja Vācijai vairāk rapšu sēklu – 169 000 tonnu – nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, turpretī Kanādas sūtījumi samazinājās gandrīz par ceturto daļu līdz 87 000 tonnām.
Pašreizējā sezonā Vācija laikposmā no janvāra līdz martam ir saņēmusi aptuveni 335 000 tonnu Austrālijas rapšu. Tas nozīmē vairāk nekā 150% pieaugumu pagājušā gada periodā.

Avots: https://biofuels-news.com/news/australian-rapeseed-imports-to-germany-soar/, 29.06.2021
Dānija

Dānija

Pētnieki vēlas rapšu olbaltumvielas no lopbarības transformēt pārtikā

Jaunā pētniecības projektā SEEDFOOD tiek attīstītas jaunas pamatzināšanas par olbaltumvielu izmantošanu pārtikā nākotnē. Projekts ir izveidots ar dotācijām 56 miljonu Dānijas kronu (~7,5 milj. EUR) apmērā, ko nodrošina Novo Nordisk Foundation Challenge programma, un to vada Kopenhāgenas Universitātes Pārtikas zinātnes departaments. Mūsdienās rapsis galvenokārt tiek izmantots rapšu eļļas ieguvei, bet atlikumu veido olbaltumvielas, ko parasti izmanto dzīvnieku barībā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai eļļai būtu pēc iespējas labāka kvalitāte, kas bieži vien iekļauj ar augstu temperatūru saistītus procesus, kas savukārt noārda olbaltumvielas. Mērķis ir izstrādāt saudzīgākas metodes, kas nenoārda olbaltumvielas. Projektu ir plānots īstenot sešus gadu laikā, sākot no 2022. gada 1. janvāra.

Avots: https://www.eurekalert.org/pub_releases/2021-06/uoc--rwt_1060721.php, 29.06.2021
Vācija

Vācija

Ieguldījumi labākai klimata aizsardzībai – UFOP atzinīgi vērtē lēmumu turpināt SEG kvotu attīstību

Vācijas Bundestāgs nolēma palielināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) mazināšanas prasības degvielām. Likums paredz vienmērīgu pieaugumu no 6% šobrīd līdz 7% 2022. gadā un līdz 25% 2030. gadā. UFOP vairākkārt ir aicinājis pieņemt vērienīgāku SEG kvotu regulējumu. Mērķis bija dot iespēju vietējai lauksaimniecībai un biodegvielas rūpniecībai vidējā termiņā veidot drošākus plānus, vienlaikus ļaujot ienākt tirgū jaunām iespējām, piemēram, biodegvielai no atkritumiem, sintētiskajām degvielām un ūdeņradim, izmantojot atvērto tehnoloģiju pieeju. Klimata aizsardzībai atvēlētais laiks drīz beigsies – tāpēc kvotu palielināšana tiek koncentrēta uz transportlīdzekļu degvielas tvertnēm, veicinot dekarbonizāciju. Tādējādi normatīvais regulējums vienlaikus ir signāls lielāka biodīzeļdegvielas piedevu satura apstiprināšanai lieljaudas satiksmē un bioetanola automobiļos.

Avots: https://www.ufop.de/presse/aktuelle-pressemitteilungen/bundestag-macht-weg-frei-fuer-mehr-klimaschutz-im-verkehr/, 29.06.2021
Francija

Francija

Paredzams, ka rapša raža sasniegs 20 gadu zemāko līmeni

Francijā rapša raža, visticamāk, pirmo reizi 20 gados būs nedaudz mazāka nekā 3 milj. t. Tas būtu turpmāks 9% samazinājums salīdzinājumā ar 2020./2021. gadu un pat 32% kritums salīdzinājumā ar piecu gadu vidējo rādītāju. Globālajā rapšu tirgū valda saspringta situācija – pagājušā sezona tika noslēgta ar deficītu. Tādējādi ES bija vērojami divi ļoti zemi ražas rādītāji. Kam par cēloni bija ievērojams rapša sējplatības samazinājums un nozīmīgas pesticīdu grupas aizliegums, kā arī laikapstākļi (piemēram, ievērojams sausums 2020. gada vasaras noslēgumā).

Avots: https://www.godmode-trader.de/artikel/raps-frankreichs-ernte-auf-20-jahrestief-erwartet,9505388, 29.06.2021
Kanāda

Kanāda

Sausuma novērošana prēriju reģionos Albertā (Alberta) (AB), Saskačevanā (Saskatchewan) (SK) un Manitobā (Manitoba) (MB)

Ievērojamie nokrišņi maijā mazināja sausumu galvenajā prēriju apgabalā, kamēr citos apgabalos tas joprojām saglabājās .Šie nokrišņi tikai īslaicīgi uzlaboja augsnes mitruma nodrošinājumu. Ilgtermiņa ietekme, tostarp slikta ūdens apgāde kopš 2020. gada augšanas sezonas, veicināja sausuma attīstību visos SK lauksaimniecības apgabalos. Dažos reģionos tika reģistrēts otrais sausākais maijs vairāk nekā 100 gadu periodā. Ļoti zemais nokrišņu līmenis salīdzinājumā ar lauksaimniecības gada vēsturiskajiem datiem izraisīja lielu sausumu ASV un Manitobas pierobežā. 85% AB lauksaimniecības zonu tika klasificētas kā sausas/sausumā, 96% SK lauksaimniecības zonu tika klasificētas kā sausas/sausumā un gandrīz 100% MB lauksaimniecības zonu tika klasificētas kā neparasti sausas/mērenā līdz ārkārtējā sausumā.

Avots: https://www.agr.gc.ca/atlas/maps_cartes/canadianDroughtMonitor/monthlyAssessments/en/2021/cdm_2105_mn_en.pdf, 29.06.2021
Šveice

Šveice

Vairāk nekā 60% Šveices vēlētāju ir minējuši pāris iniciatīvas, kuru mērķis ir aizliegt sintētisko pesticīdu izmantošanu valstī

“Pretpesticīdu” iniciatīva ierosināja pilnīgu sintētisko pesticīdu izmantošanas aizliegumu lauksaimniecībā privātām un komerciālām vajadzībām, kas būtu īstenojama desmit gados. Iniciatīva iekļāva arī preču importēšanas pārtraukšanu, ja tās ir ražotas, izmantojot šādus pesticīdus. “Dzeramā ūdens” iniciatīva plānoja valsts subsīdiju izmaksas (aptuveni triju miljardu ASV dolāru apmērā gadā) piešķirt tikai lauksaimniekiem, kuri strādā, neizmantojot pesticīdus un profilaktiski fungicīdus. Šīs iniciatīvas plānos ir arī vēlme mazināt lopbarības importu. Pēc mēnešiem ilgas aktīvas aģitācijas svētdien tika skaidri noraidīti minētie priekšlikumi, kas būtu padarījuši Šveici par bioloģiskās lauksaimniecības pionieri, tai kļūstot par pirmo Eiropas valsti, kas ir aizliegusi tādus produktus kā mākslīgie nezāļu iznīcinātāji un fungicīdi.

Avots: https://www.swissinfo.ch/eng/politics/pesticide-free-farming--can-the-vision-seduce-swiss-voters-/46691640, 29.06.2021